Sa­bi­āņu sim­bo­li

Rū­ta Me­ža­vil­ka, spe­ci­āli «Prak­tis­ka­jai As­tro­lo­ģi­jai»

Bez mums ie­ras­tās 12 zo­di­aka zīm­ju sis­tē­mas ir arī cits veids, kā tul­kot de­bess sfē­ras da­lī­ju­mu. Var pie­šķirt sa­vu īpa­šu ap­zī­mē­ju­mu kat­ram at­se­viš­ķa­jam zo­di­aka ap­ļa grā­dam (ko­pā to ir 360 – kat­ra no 12 zo­di­aka zī­mēm sa­stāv no 30 grā­diem). Šā­das sis­tē­mas da­žos as­tro­lo­ģi­jas no­vir­zie­nos ir past­āvē­ju­šas jau kopš vi­dus­lai­kiem, bet šo­brīd vis­po­pu­lā­rā­kā no as­tro­lo­ģis­ko grā­du sim­bo­lu sis­tē­mām ir sa­bi­āņu sim­bo­lu sis­tē­ma. Ša­jā pub­li­kā­ci­jā sa­bi­āņu sim­bo­li lat­vis­ki tiek tul­ko­ti pir­mo rei­zi.

Sa­bi­āņu sim­bo­lus 1925. ga­dā ra­dī­ja ame­ri­kā­ņu as­tro­logs Marks Ed­munds Džonss sa­dar­bī­bā ar gaiš­re­ģi un spi­ri­tis­tu me­di­ju El­si­ju Vī­le­ri. Sis­tē­ma «ne­at­ceļ» tra­di­ci­onā­lo zo­di­aka tul­ko­ju­mu, bet sniedz ie­spē­ju ap­lū­kot pla­nē­tu iz­vie­to­ju­mu zī­mēs smal­kāk un ni­an­sē­tāk, pie­šķi­rot ie­spē­ja­mām in­ter­pre­tā­ci­jām pa­pil­du dzi­ļu­mu. Sa­bi­āņu sim­bo­li pār­sva­rā tiek lie­to­ti as­trop­si­ho­lo­ģi­jā, ma­zāk – prog­nos­ti­kā.

Katrs grā­da sim­bols jeb tēls sa­stāv no īsa ap­rak­sta vie­nā vai di­vos tei­ku­mos. Sim­bo­li nav jā­uz­tver bur­tis­kā no­zī­mē, bet gan kā aso­ci­atīvs tēls, līdz­īgi kā tas ir dze­jā.

Džonss – ki­no­sce­nā­rists, okul­tists, as­tro­logs

Nā­ka­mais sa­bi­āņu as­tro­lo­ģi­jas iz­vei­do­tājs dzi­mis 1888. ga­dā Sen­tlui­sā Mi­sū­ri šta­tā, vē­lāk ģi­me­ne pār­cē­lu­sies uz Či­kā­gu, kur Marks gā­jis sko­lā. Jau bēr­nī­bā zēns iz­rā­dī­jis in­te­re­si par pa­sau­les uz­bū­ves no­slē­pu­miem, un jo īpa­ši vi­ņam pa­ti­cis vei­dot un pē­tīt da­žā­das struk­tū­ras – pie­mē­ram, viņš mā­jās iz­vei­do­jis sa­rež­ģī­tu ro­ta­ļu dzelz­ce­ļa sis­tē­mu ar slie­dēm un luk­so­fo­riem. 1908. ga­dā jaun­ais Marks, in­že­nier­zi­nāt­ņu stu­di­jas tā arī ne­bei­dzis, sāk strā­dāt Pul­lma­na dzelz­ce­ļa kom­pā­ni­jā, un da­žā­dos ar dzelz­ce­ļu sais­tī­tos uz­ņē­mu­mos viņš dar­bo­jas līdz pat 1911. ga­dam, kad par vi­ņa aici­nā­ju­mu kļūst… sce­nā­ri­ju rak­stī­ša­na strau­ji uz­plauk­sto­šās ki­no in­dus­tri­jas va­ja­dzī­bām. Vi­ņa pir­mais māk­slas fil­mas sce­nā­rijs tiek no­rai­dīts, ta­ču jaun­ie­tis ir ne­at­lai­dīgs, un 1912. ga­dā vi­ņa rak­stu­darbs ar no­sau­ku­mu «Krēs­la» («Twilight») tiek pār­dots par 20 do­lā­riem. Se­ko ap­tu­ve­ni des­mit ga­dus il­ga vi­sai sek­mī­ga sce­nā­ris­ta kar­je­ra. Marks at­stāj dar­bu dzelz­ce­ļā, pār­ce­ļas un Ņu­jor­ku, kas ta­jā lai­kā – Ho­li­vu­das spoz­mes laiks vēl ne­bi­ja sā­cies – bi­ja ki­no in­dus­tri­jas gal­vas­pil­sē­ta, un pie­vēr­šas ti­kai rak­stī­ša­nai. Ša­jā lai­kā arī sā­kas Mar­ka in­te­re­se par okul­tis­mu un to­laik ASV ļo­ti po­pu­lā­ro spi­ri­tis­ma jeb spi­ri­tu­ālis­tu kus­tī­bu. Marks sāk arī stu­dēt as­tro­lo­ģi­ju. Pirm­ā pa­sau­les ka­ra lai­kā Marks tiek ie­saukts ar­mi­jā, ta­ču ak­tī­va­jā ka­ra­dar­bī­bā pie­da­lī­ties vi­ņam ne­iz­nāk – die­nes­ta lai­ku viņš pa­va­da tur­pat ASV, re­di­ģē­jot mi­li­tā­rās no­met­nes avī­zi. Pēc ka­ra Marks at­grie­žas pie rak­stī­ša­nas, ta­ču šī no­dar­be vairs ne­nes ra­do­šo gan­da­rī­ju­mu. 1922. gads ie­zī­mē pa­vēr­sie­nu Džon­sa dzī­vē – bū­dams ne­ap­mie­ri­nāts arī ar «pa­ras­to», pro­ti, tra­di­ci­onā­lo Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­ju, viņš mek­lē jaun­us ce­ļus. Džonss mē­ģi­na sais­tīt as­tro­lo­ģi­ju ar ka­ba­lu, te­oso­fi­ju un Rie­tu­mu ezo­tē­ris­ko tra­dī­ci­ju – vi­dus­lai­ku al­ķī­mi­ju. Viņš pie­vēr­šas vi­dus­lai­ku ka­ba­lis­tu tek­stu stu­di­jām, at­ro­dot ta­jā ie­dves­mas avo­tu sa­vai as­tro­lo­ģi­jas sko­lai. Džon­sam šķi­ta sva­rī­gi ne tik daudz as­tro­lo­ģi­jas prog­nos­tis­kie as­pek­ti, cik as­tro­lo­ģi­ja kā cil­vē­ka per­so­nī­bas paš­iz­zi­ņas un at­tīs­tī­bas in­stru­ments. Marks Ed­munds Džonss uz­ska­tāms par vie­nu no as­trop­si­ho­lo­ģi­jas aiz­sā­cē­jiem. Pats viņš sa­vus mek­lē­ju­mus ap­rak­sta kā «prā­ta un sirds, po­ēzi­jas un fi­lo­zo­fi­jas» ap­vie­no­ju­mu. 1923. ga­dā Džonss San­dje­go Ka­li­for­ni­jā no­di­bi­na sa­vu as­tro­lo­ģi­jas sko­lu un pie­ņem stu­den­tus.

Vē­lāk, 1930. ga­dos, Džonss ie­gūst zi­nāt­ņu grā­dus arī fi­lo­so­fi­jā un te­olo­ģi­jā. Viņš no­dzī­vo il­gu un ra­žī­gu mū­žu, līdz pat pē­dē­jam brī­dim ak­tī­vi strā­dā­jot. Džonss rak­sta, pa­sniedz lek­ci­jas un po­pu­la­ri­zē sa­vu ska­tī­ju­mu uz as­tro­lo­ģi­ju. No šīs pa­sau­les Marks Ed­munds Džonss aiz­gā­jis 1980. ga­dā 92 ga­du ve­cu­mā.

Gaiš­re­ģe El­si­ja un sim­bo­li

Stāsts par sa­bi­āņu sim­bo­liem sā­kas 1923. ga­dā, kad par vie­nu no Džon­sa skol­nie­cēm kļūst El­si­ja Vī­le­re. El­si­ja ir ne­pa­ras­ta sie­vie­te – ap­vel­tī­ta ar spo­žu prā­tu un me­di­ja spē­jām, ta­ču sma­ga hro­nis­ka sli­mī­ba – ar­trīts – kopš tri­ju ga­du ve­cu­ma spie­da vi­ņu at­ras­ties ra­tiņ­krēs­lā.

Dzi­mu­si 1887. ga­da 3. sep­tem­brī Ili­no­isā ASV; par vi­ņas bēr­nī­bu un jau­nī­bu zi­ņu maz, iz­ņe­mot to, ka 1920. ga­da tau­tas skai­tī­ša­nas re­ģis­tros El­si­jas vārds at­ro­dams Sen­tlui­sas ne­dzie­di­nā­mi sli­mo pa­tver­smes sa­rak­stos. 1921. vai 1922. ga­dā El­si­ja pār­cē­lu­sies uz San­dje­go, kur dzī­vo­ja pie sa­va on­ku­ļa Fren­ka Bak­ste­ra. Par jaun­ās sie­vie­tes mai­zes dar­bu kļūst zī­lē­ša­na un spi­ri­tis­tu me­di­ja prak­se, ta­ču die­niš­ķais «vai viņš ma­ni mīl» un «vai da­bū­šu dar­bu» El­si­jai šķiet par gar­lai­cī­gu. Vi­ņa sāk ap­mek­lēt Džon­sa as­tro­lo­gu sko­las lek­ci­jas, un drīz pēc tam abi ko­pā sā­ka dar­bu pie sa­bi­āņu sim­bo­lu sis­tē­mas iz­vei­des.

El­si­ja ne­kad nav bi­ju­si pre­cē­ju­sies, vi­ņai nav bēr­nu. Mi­ru­si 51 ga­da ve­cu­mā San­dje­go 1938. ga­da 26. no­vem­brī.

Spe­ci­ālu sim­bo­lu lie­to­ša­na kat­ram zo­di­aka ap­ļa grā­dam ir bi­ju­si zi­nā­ma jau vi­dus­lai­kos, kad as­tro­lo­ģi­ja bi­ja cie­ši sais­tī­ta ar al­ķī­mi­ju – abas bū­tī­bā lie­to­ja vie­nu un to pa­šu me­ta­fo­ris­ki sim­bo­lis­ko tē­lu sis­tē­mu – va­lo­du. Pa­ma­zām al­ķī­mi­ja pār­ta­pa mūs­die­nu ķī­mi­jas zi­nāt­nē, at­mez­da­ma se­nos sim­bo­lus un tē­lus, sa­vu­kārt as­tro­lo­ģi­ja sa­gla­bā­ja da­ļu se­nā sim­bo­lis­ma.

1920. ga­du sā­ku­mā Džonss bi­ja sā­cis in­te­re­sē­ties par tā sau­ca­ma­jiem «Cha­ru­bel» sim­bo­liem – as­tro­lo­ģis­ko grā­du sim­bo­lu ap­ko­po­ju­mu, ko bi­ja sa­stā­dī­jis vel­sie­šu mis­ti­ķis un as­tro­logs Džons To­mass, kurš sa­vus rak­stus pa­rak­stī­ja ar pseido­nī­mu Cha­ru­bel. To­mass bi­ja šo sis­tē­mu sā­cis lie­tot na­tā­lo kar­šu rek­ti­fi­kā­ci­jā – pro­ti, pre­cī­za as­cen­den­ta grā­da no­skaid­ro­ša­nā. «Cha­ru­bel» sim­bo­li bi­ja pir­mo­reiz pub­li­cē­ti 1898. ga­dā. Vis­pirms Marks bi­ja do­mā­jis lūgt Džo­na To­ma­sa at­ļau­ju re­di­ģēt un pre­ci­zēt vi­ņa sim­bo­lus, ta­ču tad no­lē­ma ra­dīt pats sa­vu – pil­nī­gā­ku un uni­ver­sā­lā­ku sim­bo­lu sis­tē­mu.

Par sa­bi­āņu sim­bo­liem Džonss sa­vu sis­tē­mu no­sau­ca pēc kā­das mis­tis­kas sa­bi­āņu brā­lī­bas, kas it kā esot past­āvē­ju­si se­na­jā Di­vu­pē un no­dar­bo­ju­sies ar okul­tām zi­nī­bām. Vē­lāk arī sa­vu as­tro­lo­ģi­jas sko­lu Džonss no­dē­vē­ja par Sa­bi­āņu asam­ble­ju.

Pirms sa­dar­bī­bas ar El­si­ju Marks bi­ja eks­pe­ri­men­tē­jis ar ci­tu gaiš­re­ģi – kā­du Zo Vel­su, ta­ču Zo re­dzē­ju­mi iz­rā­dī­jās pār­lie­ku daudz­vār­dī­gi un iz­plū­du­ši. El­si­ja in­va­li­di­tā­tes dēļ lie­lā­ko tie­su dzī­ves bi­ja pa­va­dī­ju­si slim­nī­cās vai mā­jās četr­ās sie­nās, un, ie­spē­jams, tā­pēc vi­ņas re­dzē­ju­mi bi­ja kon­krē­tā­ki, la­ko­nis­kā­ki – tie­ši tas, kas šķi­ta ne­pie­cie­šams Džon­sam.

Par pa­šu sim­bo­lu tap­ša­nas pro­ce­su Džonss vē­lāk rak­stī­ja: «Va­ja­dzē­ja at­rast vie­tu, kas bū­tu ēr­ta El­si­jai, caur ku­ras ap­zi­ņu va­ja­dzē­ja iz­plūst 360 da­žā­diem zo­di­akā­lo pa­kāp­ju tē­liem. Šiem tē­liem jeb si­tu­āci­jām va­ja­dzē­ja būt sais­tī­tiem ar mūs­die­nu ik­die­nas dzī­ves re­āli­jām (..) tā es at­ra­du vie­tu Bal­bo­a par­kā San­dje­go, kur nost no dzī­vās ie­lu sa­tik­smes, ko­ku pa­ēnā at­ra­dās plašs zā­liens. Mū­su uz­de­vu­mam va­ja­dzē­ja tikt iz­pil­dī­tam vie­nā pie­gā­jie­nā, bez pār­trau­ku­ma, bez sve­šu ie­tek­mju ie­spai­da.»

Marks no­gā­dā­ja El­si­ju ša­jā vie­tā ar sa­vu au­to­ma­šī­nu, ku­rā arī no­ti­ka se­anss. Pirms tam Marks bi­ja rū­pī­gi sa­ga­ta­vo­jis 360 bal­tas 3×5 col­lu iz­mē­ra pa­pī­ra kar­tī­tes – kat­ram zo­di­aka grā­dam sa­vu. Uz kat­ras kar­tī­tes vie­nā pus­ē bi­ja uz­rak­stīts zo­di­aka zī­mes no­sau­kums un grā­da nu­murs – pie­mē­ram, 3 Auns. Lai El­si­ja va­rē­tu ne­daudz at­pūs­ties, ti­ka no­lemts dar­bu sa­da­līt 4 se­si­jās – kat­rā no tām iz­ejot cau­ri 90 grā­du sim­bo­liem. Kar­tī­tes ti­ka no­vie­to­tas El­si­jas priekš­ā ar grā­da nu­mu­ru un zī­mes no­sau­ku­mu uz le­ju, lai El­si­ja ne­va­rē­tu tos re­dzēt. El­si­ja vi­zu­ali­zē­ja at­tē­lu, kas vi­ņai aso­ci­ējās ar kat­ru no šīm kar­tī­tēm – res­pek­tī­vi, vi­ņa ne­zi­nā­ja, par ku­ru no zo­di­aka grā­diem ir ru­na. Kar­tī­tes ie­priekš ti­ka sa­jauk­tas, un Marks no­vie­to­ja tās El­si­jas priekš­ā ne­jau­šā se­cī­bā – arī pats Marks ne­zi­nā­ja, par ku­ru no grā­diem ir ru­na. Kat­ram grā­dam – kar­tī­tei – El­si­ja de­va īsu ap­rak­stu vie­nā di­vos tei­ku­mos, ko Marks pie­rak­stī­ja. Pirm­ā se­si­ja ri­tē­ja ap­tu­ve­ni di­vas stun­das, tad se­ko­ja īss pār­trau­kums un nā­ka­mie 90 grā­di. Tā­dā vei­dā vi­ņi «ap­rak­stī­ja» vi­sus 360 zo­di­aka ap­ļa grā­dus.

Re­dzē­ju­mu struk­tū­ra

Pēc šā vei­ku­ma Marks pār­lū­ko­ja sa­rak­stī­to un nā­ca pie se­ci­nā­ju­ma, ka El­si­jas re­dzē­ju­mos ek­sis­tē sa­va vei­da struk­tū­ra. Pirm­kārt, viņš ie­vē­ro­ja, ka grā­du sim­bo­los at­kār­to­jas no­teik­ti tē­li – put­ni, sie­vie­tes (jaun­as, ve­cas, grūt­nie­ces, sie­vie­tes ar bēr­nu), vēt­ra, mā­ko­ņi, klin­tis, jū­ra, in­di­āņi u.c. Otr­kārt, viņš pa­ma­nī­ja, ka da­žā­du zo­di­aka zīm­ju, pie­mē­ram, tre­šie grā­di ir sa­vā star­pā rad­nie­cī­gi – var ru­nāt par tre­šo, ce­tur­to utt. grā­du sis­tē­mām.

Vē­lāk vi­ņi ar El­si­ju sa­vus grā­du ap­rak­stus ne­daudz re­di­ģē­ja, lai tie bū­tu vēl kon­krē­tā­ki un la­bāk uz­tve­ra­mi, ta­ču pa­mats to­mēr bi­ja šis pir­mais, 1925. ga­da re­dzē­jums. Pirm­ie šos sim­bo­lus sā­ka lie­tot Džon­sa skol­nie­ki, un 1931. ga­dā Džonss tos iz­de­va bro­šū­rā. Džon­sa sim­bo­lu sis­tē­ma iz­pel­nī­jās ame­ri­kā­ņu «New Age» as­tro­lo­ģi­jas pa­mat­li­cē­ja as­tro­lo­ga Dei­na Rad­je­ra ie­vē­rī­bu – šis as­tro­logs sa­vā mā­cī­bā cen­tās sa­taus­tīt as­tro­lo­ģi­jas un psiho­ana­lī­zes saik­ni un bi­ja Kar­la Gus­ta­va Jun­ga ar­he­ti­pis­kās psiho­ana­lī­zes ide­ju se­ko­tājs. Pa­tei­co­ties Dei­nam Rad­je­ram, sim­bo­li kļu­va pla­ši pa­zīs­ta­mi ta­jā ASV as­tro­lo­gu vi­dē, ku­ri aiz­rā­vās ar as­trop­si­ho­lo­ģi­ju un «New Age» mā­cī­bām. Deins Rad­jers sa­bi­āņu sim­bo­liem vel­tī­jis vie­nu no sa­vām grā­ma­tām – «As­tro­lo­ģis­kā man­da­la – trans­for­mā­ci­ju cikls un tā 360 sim­bo­lis­kās fā­zes» («An As­tro­lo­gi­cal Man­da­la: The Cycle of Trans­for­ma­ti­ons and Its 360 Symbolic Pha­ses»).

No Ka­li­for­ni­jas ik­die­nas līdz an­tī­kiem mī­tiem

Kā rak­stī­ja pats Džonss, El­si­jas no­re­dzē­ta­jiem sim­bo­liem ir da­žā­da iz­cel­sme. Dau­dzi no tiem sais­tī­ti ar El­si­jas pa­šas dzī­ves pie­re­dzi – ik­die­nas si­tu­āci­jām 20. gad­sim­ta sā­ku­ma Ka­li­for­ni­jā, kur krus­to­jas an­glo­sak­šu, spā­ņu-mek­si­kā­ņu un in­di­āņu kul­tū­ras ie­tek­mes. Sa­vu­kārt ci­tiem sim­bo­liem ir saik­ne ar an­tī­kās pa­sau­les mī­tiem – pie­mē­ram, 0 grā­di Aunā at­pa­zīs­tam no jū­ras pu­tām iz­kā­pu­šo Af­ro­dī­ti. Vēl tre­šā sim­bo­lu gru­pa sais­tī­ta ar al­ķī­mi­ķu sim­bo­lis­ka­jiem tē­liem – pie­mē­ram, 4 grā­di Aunā pa­rā­dās «trij­stū­ris ar spār­niem» – tas ir sens al­ķī­mi­ķu sim­bols, kas ap­zī­mē pēk­šņu augst­ākās die­viš­ķās ener­ģi­jas, pro­vi­den­ces pa­rā­dī­ša­nos.

Sa­bi­āņu sim­bo­li­kā īpa­ši sva­rī­ga ir de­bes­pu­šu, skait­ļu un četr­u sti­hi­ju – Ūdens, Ze­mes, Gai­sa un Uguns – sim­bo­li­ka. Ar ūde­ni sais­tī­tie tē­li ir jū­ra, oke­āns, jū­ras dzīv­nie­ki – šie tē­li sim­bo­li­zē ira­ci­onā­lo, ko­lek­tī­vo zem­ap­zi­ņu, vi­su to, ko as­tro­lo­ģi­jā pie­ņemts sais­tīt ar Nep­tū­na ener­ģi­jām. Ūdens ir sie­viš­ķī­ba, emo­ci­ona­li­tā­te, plūs­ta­mī­ba, mai­nī­ba, bez­for­mī­ba, sap­ņi, dzī­vī­bas šū­pu­lis. Te ir arī Mē­ness, mē­ness­gais­ma. Ze­me – klin­tis, kan­jo­ni, ēkas, tu­ne­ļi, māls, u.c. tē­li – sa­vu­kārt ir ra­ci­onā­lais, vī­riš­ķais, stin­grais, «sa­tur­nis­kais» pa­mats, ie­ro­be­žo­ju­mi, for­ma, no­mods. In­te­re­sants tēls sa­bi­āņu sim­bo­li­kā ir plud­ma­le (pa­rā­dās vai­rā­ku grā­du ap­rak­stos) – tā ir vie­ta, kur sa­sto­pas ūdens un ze­mes sti­hi­jas, sap­ņu pa­sau­le un no­mods, ro­bež­zo­na. Uguns sti­hi­jas tē­li ir uguns­ku­ri, lam­pas, sve­ces lies­ma. Gaiss – put­ni, vējš, de­be­sis, mā­ko­ņi, lid­ma­šī­nas. Sva­rī­gi pie­vērst uz­ma­nī­bu, cik da­žā­di sa­bi­āņu sim­bo­li­kā pa­rā­dās sie­vie­šu tē­li. Sie­vie­te kā tā­da sim­bo­li­zē sie­viš­ķo, in­tui­tī­vo sā­kot­ni, in­tro­ver­to, «iņ» ener­ģi­ju, sa­vu­kārt vī­rie­šu tē­li – ra­ci­onā­lo, dar­bī­go sā­kot­ni, eks­tra­ver­to. Sva­rī­ga no­zī­me ir arī et­nis­ka­jai pie­de­rī­bai. In­di­āņi – tā ir me­žo­nī­ga, se­na, ar da­bu un zem­i sais­tī­ta pir­mat­nē­ja ener­ģi­ja, kas aso­ci­ējas ar ma­ģi­ju, ša­ma­nis­mu. Ķī­nie­ši – no­slē­pu­mai­ni sve­šas un se­nas kul­tū­ras ne­sē­ji, «ķī­nie­šu ābe­ce», imig­ran­ti sve­šā vi­dē, kas spies­ti daudz strā­dāt un pa­ras­ti tā­dus dar­bus, ku­rus ne­vē­las da­rīt pri­vi­le­ģē­tie bal­tie ie­dzī­vo­tā­ji. Ša­jā sa­ka­rā, tā­pat arī at­tie­cī­bā uz grā­diem, kur mi­nē­ti tumš­ādai­nie, jā­at­ce­ras, ka 20. gs. sā­ku­mā ASV jo­pro­jām val­dī­ja iz­teik­ta ra­su seg­re­gā­ci­ja un aina, kur da­žā­du ādas krā­su bēr­ni jaut­ri ro­ta­ļā­jas ko­pā (3 grā­di Jau­na­vā), ne­būt ne­bi­ja paš­sap­ro­ta­ma.

De­bes­pu­šu sim­bo­li­ka vi­su­mā at­bilst tra­di­ci­onā­la­jiem Rie­tu­mu kul­tū­ras priekš­sta­tiem – zie­me­ļi kā no­slē­pu­mai­na nā­ves un auk­stu­ma pa­sau­le, «tuk­šu­mi», Die­va pus­e; aus­tru­mi – pus­e, no ku­rie­nes pa­rā­dās jauns rīts un Sau­le, jaun­a dzī­vī­ba, jauns sā­kums. Dien­vi­di – Sau­les sil­tums, gais­ma, dzī­vī­ba, ra­ci­onā­lais, ap­zi­ņa. Rie­tu­mi – nā­ve, aizie­ša­na, ira­ci­onā­lais, mij­krēs­lis. Sva­rī­ga no­zī­me ir arī krei­sās un la­bās pus­es tē­liem – «krei­sais» ir ira­ci­onā­lais, bet «la­bais» – ra­ci­onā­lais, ap­zi­nā­tais. Sav­rups un in­te­re­sants tēls ir tau­riņš – trans­for­mā­ci­ja, pār­dzim­ša­na, ne­mir­stī­gā dvē­se­le, gai­sa sti­hi­ja.

Vis­la­bāk iz­tē­lo­ties sa­bi­āņu sim­bo­lus vi­zu­āli, kā ki­no kad­rus vai glez­nas, cen­šo­ties sa­just, ko tie mums vēs­ta. Lai gan sim­bo­lu va­lo­da ir me­ta­fo­ris­ka, sa­bi­āņu ma­ģi­ja un jau­kums slēp­jas ap­stāk­lī, ka daž­kārt (pie­mē­ram, 13 grā­di Skor­pi­onā – «Tele­fo­nists uz­stā­da jaun­u sa­ka­ru lī­ni­ju») tie mēdz arī pa­vi­sam bur­tis­ki īs­te­no­ties taus­tā­ma­jā re­ali­tā­tē.

Kā ar tiem strā­dāt un ko da­rīt

Cik zi­nāms, Lat­vi­jā ar tiem astrologi šo­brīd ne­strā­dā, lai gan ir vai­rā­ki as­tro­lo­ģi­jas in­te­re­sen­ti un stu­den­ti, kas pār­zi­na to lie­to­ju­mu. 1997. ga­dā as­tro­logs Ar­tūrs Al­siņš sa­viem mā­cek­ļiem mā­cī­ja arī šo sim­bo­lu sis­tē­mu.

Viens no vei­diem, kā ie­pa­zīt sa­bi­āņu sim­bo­lus «dar­bī­bā», ir se­kot tran­zī­to pla­nē­tu gai­tai cau­ri zo­di­aka grā­diem. Vis­vien­kār­šāk, pro­tams, ir se­kot Mē­ness gai­tai, jo tas ir vi­sāt­rā­kā no pla­nē­tām – vie­nu zo­di­aka grā­du tas šķēr­so ap­tu­ve­ni di­vās stun­dās. Ie­spē­jams, vi­sai drīz pa­ma­nī­siet, ka līdz ar Mē­ness ie­ie­ša­nu ci­tā grā­dā ne­tve­ra­mi mai­nās emo­ci­onā­lais fons, no­ska­ņo­jums. Pro­tams, priekš­plā­nā al­laž būs Mē­ness as­pek­ti ar pā­rē­jām tran­zī­ta­jām pla­nē­tām. Cits veids ir na­tā­lo kar­šu iz­pē­te, lie­to­jot sa­bi­āņu grā­du sis­tē­mu. Kā­dā grā­dā in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē at­ro­das Sau­le? Kā­dā – Mē­ness? Sa­vu­kārt cil­vē­ka dzī­ves gai­tu bie­ži vien la­bi ilus­trē prog­re­sī­vā Mē­ness vir­zī­ba cau­ri grā­diem.

Sa­bi­āņu sim­bo­li vai­rāk pie­mē­ro­ti per­so­nī­bas ana­lī­zei, as­trop­si­ho­lo­ģis­kiem per­so­nī­bas pē­tī­ju­miem, ma­zāk – prog­no­zē­jot kā­das no­ri­ses. Lai gan – in­te­re­san­tas sa­kri­tī­bas pa­rā­dās arī šeit. Pie­mē­ram, ce­tur­to grā­du sis­tē­ma tiek uz­ska­tī­ta par gal­ve­na­jiem ka­tas­tro­fu grā­diem (tā­di, gan ma­zā­kā mē­rā, ir arī 24. grā­di), no ku­riem pats «ka­tas­tro­fā­lā­kais» skai­tās 4 grā­di Vē­zī. Bē­dī­gi sla­ve­nais prā­mis «Es­to­ni­a» sā­ka grimt plkst. 1.04 1994. ga­da 28. sep­tem­bra nak­tī, kad Mē­ness ie­gā­ja Vē­zī 4. grā­dā, vei­do­jot kvad­rā­tu ar Sau­li 4. grā­dā Sva­ros. Pro­tams, tā brī­ža kar­tē pa­rā­dās arī ci­ti spē­cī­gi ka­tas­tro­fu ris­ka fak­to­ri – sa­sprin­gtas kom­bi­nā­ci­jas ir Mar­sam, kurš tur­klāt at­ra­dās 12. mā­jā (no­slē­pums, pa­zu­ša­na!), ta­ču Mē­ness un Sau­les no­vie­to­jums ša­jā ga­dī­ju­mā dar­bo­jās kā pa­lai­dēj­me­hā­nisms.

Starp ci­tu, sa­bi­āņu sim­bo­li nav vie­nī­gā šā­da vei­da sis­tē­ma. Mūs­die­nās zi­nā­ma arī po­ļu eb­re­ju iz­cel­smes okul­tis­ta un as­tro­lo­ga Iz­ido­ra Koz­min­ska sim­bo­lu sis­tē­ma kat­ram zo­di­aka grā­dam. Koz­min­sku ģi­me­ne Eiro­pas kon­ti­nen­tu bi­ja at­stā­ju­si da­žus ga­dus pirms Isi­do­ra dzim­ša­nas un pār­cē­lu­sies uz Aus­trā­li­ju. 1870. ga­dā dzi­mu­šais Koz­min­skis sa­vus sim­bo­lus iz­vei­do­ja pirms Pirm­ā pa­sau­les ka­ra – tie ti­ka pub­li­cē­ti 1917. ga­dā, ta­ču jo­pro­jām ir daudz ma­zāk pa­zīs­ta­mi ne­kā sa­bi­āņu sis­tē­ma. Vai Džonss par Koz­min­ska mek­lē­ju­miem zi­nā­ja? Ie­spē­jams, lai gan tie­šu ap­stip­ri­nā­ju­mu nav.

* Te­oso­fi­ja – mo­der­nās psiho­lo­ģi­jas, zi­nāt­nes, māk­slas, pe­da­go­ģi­jas, eko­no­mi­kas un po­li­ti­kas sin­tē­ze, ka sa­vi­jas arī ar okul­tis­mu, mis­ti­ku, ezo­tē­ri­ku. 1875. ga­dā He­lē­na Bla­vat­ska un ame­ri­kā­ņu pul­kve­dis Hen­rijs Ol­kots Ņu­jor­kā no­di­bi­nā­ja Te­oso­fi­jas bied­rī­bu. Tās mēr­ķis bi­ja sa­ga­ta­vot Rie­tu­mu pa­sau­li Jaun­ā laik­me­ta sā­ku­mam.

Sa­bi­āņu sim­bo­lu sis­tē­ma «ne­at­ceļ» tra­di­ci­onā­los as­tro­lo­ģis­kos zo­di­aku un pla­nē­tu no­vie­to­ju­ma skaid­ro­ju­mus, bet gan sniedz ie­spē­ju ap­lū­kot pla­nē­tu iz­vie­to­ju­mu zī­mēs smal­kāk un ni­an­sē­tāk. Sa­bi­āņu sim­bo­li pār­sva­rā tiek lie­to­ti as­trop­si­ho­lo­ģi­jā, ma­zāk – prog­nos­ti­kā.

Ie­priek­š stās­tī­jām par sa­bi­āņu sis­tē­mas iz­cel­smi un iz­man­to­ju­mu, bet ta­gad jau pa­vi­sam kon­krē­ti par to, ko no­zī­mē kā­da (jeb­ku­ra) de­bess ķer­me­ņa at­ra­ša­nās kon­krē­tā zo­di­aka zī­mes grā­dā.

At­gā­di­nām, ka zo­di­aka ap­lim ir 360 grā­du un kat­ra no 12 zo­di­aka zī­mēm aiz­ņem 30 grā­dus. At­tie­cī­gi jā­ska­tās, ku­rā zī­mē un kā­dos grā­dos ho­ro­sko­pā at­ro­das pla­nē­ta. Un tad at­bil­sto­ši sim­bo­lam – tul­ko­jam ra­do­ši.

 

Aunā

0 grā­dos – sie­vie­te tik­ko iz­kā­pu­si no jū­ras pu­tām, vi­ņas kā­jas ap­tvē­ris ro­nis.

1. grā­dā – ko­me­di­ants at­klāj cil­vē­ka da­bu.

2. Ak­mens me­dal­jo­nā ie­kalts cil­vē­ka pro­fils, kurš at­gā­di­na vi­ņa dzim­tās ze­mes ap­vei­du.

3. Mī­las pār­is vien­tu­ļā past­ai­gā.

4. Trij­stū­ris ar spār­niem.

5. Lau­kums, ku­ra vie­na pus­e spil­gti iz­gais­mo­ta.

6. Cil­vēks, kurš veik­smī­gi spēj iz­paus­ties vien­lai­kus di­vās jo­mās.

7. Lie­la sie­vie­šu ce­pu­re, ku­ras len­tes plī­vo aus­tru­mu vē­jā.

8. Gaiš­re­ģis lū­ko­jas kris­tā­la lo­dē.

9. Sko­lo­tājs dod jaun­as sim­bo­lis­kas for­mas tra­di­ci­onā­liem tē­liem.

10. Nā­ci­jas vald­nieks.

11. Me­ža zo­su kā­sis li­do­ju­mā.

12. Ne­sprā­dzis spri­dzek­lis at­klāj ne­iz­de­vu­šos so­ci­ālo pro­tes­tu.

13. Čūs­ka, ap­vi­ju­sies ap­kārt vī­rie­tim un sie­vie­tei.

14. In­di­ānie­te auž ce­re­mo­ni­ju pa­klā­ju.

15. Sau­lrie­ta gais­mā var re­dzēt dar­bo­ja­mies da­bas ga­rus.

16. Di­vas cieņ­pil­nas vec­mei­tas sēž klu­sē­jot.

17. Starp di­viem ko­kiem iz­vilkts tukšs šū­puļ­tīkls.

18. Li­do­jo­šais pa­klājs no Aus­tru­mu pa­sa­kām.

19. Jaun­a mei­te­ne zie­mā ba­ro put­nus.

20. Bok­se­ris ie­nāk rin­gā.

21. Vār­ti uz vi­su vēl­mju pie­pil­dī­ju­ma dār­zu.

22. Grūt­nie­ce vieg­lā va­sa­ras klei­tā.

23. Aiz­ka­ri, ku­rus vējš ie­pū­tis is­ta­bā, pie­ņē­mu­ši pil­nī­bas ra­ga for­mu.

24. Ie­spē­ja cil­vē­kam gūt pie­re­dzi di­vos da­žā­dos esa­mī­bas lī­me­ņos.

25. Cil­vēks, kam ir vai­rāk do­tī­bu, ne­kā viņš spēj re­ali­zēt.

26. Ar iz­tē­les spē­ka pa­lī­dzī­bu tiek at­gū­ta šķie­ta­mi zau­dē­ta ie­spē­ja.

27. Daudz­skait­lī­ga pub­li­ka un iz­pil­dī­tājs, kurš pie­viļ tās gai­das.

28. Sfē­ru mū­zi­ka.

29. Pī­ļu dī­ķī pī­ļu­mā­te iz­ve­du­si pī­lē­nus.

 

Vēr­sī

0. Tīrs kal­nu strauts.

1. Elek­tris­kā vēt­ra.

2. Da­bis­ki pa­kā­pie­ni ved uz zie­do­šu ābo­li­ņa pļa­vu.

3. Zel­ta kauss va­ra­vīk­snes ga­lā.

4. At­rait­ne pie va­ļē­ja ka­pa.

5. Dzelzs kon­struk­ci­ju tilts pār­i dzi­ļai aizai.

6. Sa­ma­rie­te pie sa­vas dzim­tas akas.

7. Ka­ma­nas uz kai­las ze­mes.

8. Pil­nī­bā iz­puš­ķo­ta Zie­mas­svēt­ku eg­lī­te.

9. Sar­ka­nā Krus­ta med­mā­sa.

10. Sie­vie­te lais­ta zie­dus sa­vā dār­zā.

11. Jauns pār­is pie vei­ka­la skat­lo­ga.

12. Por­tjē nes sma­gu ba­gā­žu.

13. Bēr­ni spē­lē­jas plud­ma­lē, ka­mēr kra­bis taus­tās gar ūdens ma­lu.

14. Cil­vēks, ku­ra gal­va ap­tī­ta ar dār­gu zī­da šal­li, bra­ši sa­stop vēt­ru.

15. Ve­cam sko­lo­tā­jam ne­iz­do­das sko­lē­nus ie­in­te­re­sēt ar tra­di­ci­onā­lām zi­nī­bām.

16. Sim­bo­lis­ka cī­ņa starp «Šķē­piem» un «Lā­pām».

17. Sie­vie­te pa sa­vas is­ta­bas lo­gu iz­pu­ri­na ve­cu mai­su.

18. No oke­āna pa­ce­ļas jauns kon­ti­nents.

19. Spār­niem līdz­īgas mā­ko­ņu strē­les peld de­be­sīs.

20. Pirksts no­rā­da uz rin­di­ņu at­vēr­tā grā­ma­tā.

21. Bal­ta dū­ja li­do pār sa­ban­go­tiem ūde­ņiem.

22. Ju­ve­lier­iz­strā­dā­ju­mu vei­kals, pilns ar vēr­tī­giem dārg­ak­me­ņiem.

23. Drau­dīgs in­di­āņu ka­ro­tājs zir­gā, pie jos­tas – cil­vē­ku skal­pi.

24. Plašs pub­lis­kais parks.

25. Spā­ņu idal­go dzied se­re­nā­di mī­ļo­ta­jai.

26. Ve­ca in­di­āņu sie­vie­te pār­dod sa­vas cilts amat­nie­cī­bas iz­strā­dā­ju­mus ga­rām­gā­jē­jiem.

27. Sie­vie­te, iz­gā­ju­si cau­ri dzī­ves pār­mai­ņām, bau­da jaun­u mī­les­tī­bu.

28. Di­vi kurp­nie­ki strā­dā pie vie­na gal­da.

29. Pāvs iz­rā­da sa­vu krāš­ņu­mu uz se­nas pils te­ra­ses.

 

Dvī­ņos

0. Lai­va ar stik­la di­be­nu at­klāj zem­ūdens pa­sau­les brī­nu­mus.

1. San­ta Klauss zag­šus pie­pil­da ze­ķes, kas iz­kār­tas pie ka­mī­na.

2. Ti­le­ri­ju dārzs Pa­rī­zē.

3. As­la­pai­nā pal­ma un āmu­ļi at­mo­di­na Zie­mas­svēt­kos se­nas at­mi­ņas.

4. Re­vo­lu­ci­onārs laik­raksts pra­sa ak­tī­vu rī­cī­bu.

5. Strād­nie­ki urbj naf­tas ur­bu­mu.

6. Aka ar spai­ni un vir­vi ma­jes­tā­tis­ku ko­ku pa­ēnā.

7. Uz­bu­di­nā­ti strei­ko­tā­ji ie­lenc fab­ri­ku.

8. Bul­tu maks pilns ar bul­tām.

9. Lid­ma­šī­na veic pi­kē­ša­nu.

10. Jaun­at­klā­tās ze­mes pie­dā­vā pirm­at­klā­jē­jiem jaun­as pie­re­dzes ie­spē­jas.

11. Tumš­ādai­na mei­te­ne cī­nās par sa­vu ne­at­ka­rī­bu liel­pil­sē­tā.

12. Sla­vens pi­anists sniedz kon­cer­tu.

13. Pār­va­rot fi­zis­ku at­tā­lu­mu un so­ci­ālas at­šķi­rī­bas, di­vi cil­vē­ki sa­zi­nās tele­pā­tis­ki.

14. Di­vi dā­ņu bēr­ni sa­ru­nā­jas, ap­mai­no­ties zi­nā­ša­nām.

15. Sie­vie­šu tie­sī­bu ak­tī­vis­te emo­ci­onā­lā ru­nā dra­ma­ti­zē sa­vu ga­dī­ju­mu.

16. Ro­bus­ta jaun­ie­ša pie­re pār­vēr­šas un ie­gūst no­brie­du­ša do­mā­tā­ja pie­res ap­ri­ses.

17. Di­vi ķī­nie­ši sa­ru­nā­jas sa­vā va­lo­dā ame­ri­kā­ņu liel­pil­sē­tā.

18. Mil­zīgs sens sē­jums at­sedz tra­di­ci­onā­lu gud­rī­bu.

19. Mūs­die­nī­ga ka­fe­tē­ri­ja pie­dā­vā da­žā­du zem­ju pro­duk­tu pār­pil­nī­bu.

20. Ju­cek­lī­ga strād­nie­ku de­mon­strā­ci­ja.

21. De­jo­jo­ši pār­i ra­žas svēt­kos.

22. Trīs put­nē­ni lig­zdā augs­tu ko­kā.

23. Bēr­ni sli­do pa aiz­sa­lu­šu cie­ma dī­ķi.

24. Dārz­nieks ap­griež lie­las pal­mas.

25. Sar­mas pār­klā­ti ko­ku za­ru si­lu­eti zie­mas de­be­sīs.

26. Či­gā­nie­te pa­rā­dās no me­ža, ku­rā ap­me­tu­sies vi­ņas cilts.

27. Ar ban­kro­ta pro­ce­dū­ras pa­lī­dzī­bu sa­bied­rī­ba dod ie­spē­ju pa­rā­du pār­slo­go­tam in­di­vī­dam sākt no jaun­a.

28. Pir­mais pa­va­sa­ra smē­jēj­putns*. (*An­gļu val. – Moc­kin­gbird – Ame­ri­kas kon­ti­nen­tā iz­pla­tīts ne­cils, pe­lēks putns, kas at­da­ri­na ci­tu put­nu un dzīv­nie­ku bal­sis, kā arī ci­tus trok­šņus.)

29. Skais­tu­ļu pa­rā­de pel­dkos­tī­mos plud­ma­lē pū­ļa priekš­ā.

Vē­zī

0. Jūr­nie­ki no­laiž ve­co un pa­ceļ uz ku­ģa jaun­u ka­ro­gu.

1. Cil­vēks uz li­do­jo­šā pa­klā­ja li­di­nās augs­tu virs pla­šas aina­vas.

2. Ka­žok­ādās ie­ti­nies cil­vēks va­da pin­kai­nu zie­meļ­brie­di.

3. Ka­ķis strī­das ar pe­li.

4. Uz dzelz­ce­ļa pār­brauk­tu­ves vil­ciens uz­trie­cies au­to­mo­bi­lim.

5. Me­dī­ja­mie put­ni iz­klāj sa­vas lig­zdas ar dū­nām.

6. Di­vi da­bas ga­ri de­jo mē­ness­gais­mā.

7. Cil­vē­ku drē­bēs ie­ģēr­btu tru­sī­šu gru­pa iet glu­ži kā pa­rā­dē.

8. Ma­za kai­la mei­te­nī­te no­lie­cas pār dī­ķa virs­mu, cen­šo­ties no­ķert zi­vi.

9. Liels di­mants pir­ma­jās slī­pē­ša­nas sta­di­jās.

10. Klauns ka­ri­ķē po­pu­lā­ras per­so­nī­bas.

11. Ķī­nie­šu sie­vie­te auk­lē ma­zu­li, ku­ra aura lie­ci­na par di­ža sko­lo­tā­ja re­in­kar­nā­ci­ju.

12. Plauk­sta ar ie­spai­dī­gu īk­šķi past­iep­ta iz­pē­tei.

13. Ļo­ti vecs vīrs pa­grie­zies pret mil­zī­go tum­šo iz­pla­tī­ju­mu zie­meļ­aus­tru­mos.

14. Grez­nā vies­is­ta­bā vie­si at­pū­šas pēc mil­zu ban­ke­ta.

15. Cil­vēks pē­ta sa­vā priekš­ā eso­šu man­da­lu ar ļo­ti se­nas grā­ma­tas pa­lī­dzī­bu.

16. Daudz­slā­ņai­nu ie­spē­ju at­klā­ša­nās no vie­no­ta dīg­ļa.

17. Vis­ta kaš­ņā aug­sni, mek­lē­jot ba­rī­bu pēc­nā­cē­jiem.

18. Pries­te­ris iz­pil­da lau­lī­bu ce­re­mo­ni­ju.

19. Ve­nē­cie­šu gon­dol­jers dzied se­re­nā­di.

20. Sla­vens dzie­dā­tājs ope­ras uz­ve­du­mā pār­bau­da sa­vu vir­tu­ozi­tā­ti.

21. Jaun­a sie­vie­te gai­da bu­ru lai­vu.

22. Li­te­rā­ras bied­rī­bas sa­nāk­sme.

23. Sie­vie­te un di­vi vī­rie­ši pēc ku­ģa avā­ri­jas uz ma­zas sa­li­ņas dien­vi­du jū­rā.

24. Ie­tie­pī­gu cil­vē­ku ap­ēno vi­ņa liel­va­ras no­riets.

25. Vie­si la­sa grez­nas mā­jas bib­li­otē­kā.

26. Grau­jo­ša vēt­ra dār­gām sav­rup­mā­jām ap­bū­vē­tā kan­jo­nā.

27. In­di­āņu mei­te­ne ie­pa­zīs­ti­na sa­vu cil­ti ar sa­vu bal­tā­dai­no mī­ļo­to.

28. Grie­ķu mū­za sver jaun­dzi­mu­šus bēr­nus zel­ta sva­ros.

29. Ame­ri­kā­ņu re­vo­lū­ci­jas mei­ta*. (*ASV re­vo­lū­ci­jas mei­tas – ASV Dien­vi­dos ul­tra­kon­ser­va­tī­vi kris­tī­gi no­ska­ņo­ta or­ga­ni­zā­ci­ja, kas ap­vie­no­ja sie­vie­tes no dzim­tām, ku­ru priekš­te­či pie­da­lī­ju­šies ASV Ne­at­ka­rī­bas ka­rā.)

Lau­vā

0. Asi­nis sa­skrien cil­vē­ka se­jā, kad viņš sa­jūt vi­tā­lās ener­ģi­jas pie­plū­du­mu god­kā­res ie­tek­mē.

1. Cū­ci­ņas epi­dē­mi­ja.

2. Pus­mū­ža sie­vie­te jau­na­vī­gā tēr­pā bez krūš­tu­ra; vi­ņas ga­rie ma­ti iz­lais­ti pār ple­ciem.

3. Uz­val­kā tēr­pies ve­cāks vīrs līdz­ās no eks­pe­dī­ci­jas at­ves­tām me­dī­bu tro­fe­jām.

4. Klin­šu for­mā­ci­jas pa­ce­ļas virs dzi­ļa kan­jo­na.

5. Kon­ser­va­tī­va, vec­mo­dī­gi tēr­pu­sies dā­ma tiek kon­fron­tē­ta ar hi­pi­ju mei­te­ni.

6. Zvaig­znā­ji spo­ži mirdz nakts de­be­sīs.

7. Krei­sais ak­tī­vists iz­pla­ta sa­vas re­vo­lu­ci­onā­rās ide­jas.

8. Stik­la pū­tē­ji, kon­tro­lē­jot sa­vu iz­el­pu, vei­do brī­niš­ķī­gas vā­zes.

9. Sau­lē uz­mirdz ag­ra rī­ta ra­sa, gais­mai pār­plū­di­not lau­ku.

10. Bēr­ni spē­lē­jas šū­po­lēs, kas ie­kār­tas mil­zu ozo­la za­ros.

11. Pie­au­gu­šo va­ka­ra bal­lī­te ar sti­lī­gām la­ter­nām ap­gais­mo­tā mau­ri­ņā.

12. Vecs jū­ras kap­tei­nis šū­po­jas šū­puļ­krēs­lā uz sa­vas mā­jas lie­ve­ņa.

13. Cil­vē­ka dvē­se­le mek­lē ie­spē­ju ār­ējai iz­paus­mei.

14. Pa ie­lu cau­ri līk­smo­jo­šam pū­lim vir­zās svēt­ku gā­jiens ar iz­grez­no­tām plat­for­mām.

15. Vēt­ra bei­gu­sies, un da­ba at­plaukst sau­les spo­žu­mā.

16 Brīv­prā­tī­go baz­nī­cas ko­ris dzied re­li­ģis­kas him­nas.

17. Ķī­mi­ķis de­mon­strē eks­pe­ri­men­tu stu­den­tiem.

18. Iz­klai­des brau­ciens uz ku­ģī­ša.

19. Zu­ni* cilts in­di­āņi iz­pil­da ri­tu­ālu Sau­lei. (*Zu­ni – in­di­āņu cilts Ņū­mek­si­kā un Ari­zo­nā, t.s. Pu­eb­lo kul­tū­ras pēc­te­či. Zu­ni va­lo­da nav rad­nie­cī­ga ne­vie­nai ci­tai no va­lo­dām, tā ir iz­vei­do­ju­sies jau ap­tu­ve­ni pirms 7000 ga­diem. Zu­ni cil­tij ir sa­va re­li­ģi­ja, ku­rā ir di­vas gal­ve­nās die­vī­bas – Ze­me Mā­te un Sau­le Tēvs, kas ra­dī­ju­ši vi­su dzī­vo. Kat­ram zu­ni cilts pie­de­rī­ga­jam rei­zi četr­os ga­dos va­sa­ras saul­grie­žu lai­kā jā­veic svēt­ce­ļo­jums uz cilts svēt­vie­tām.)

20. Pie­dzē­ru­šies cā­lē­ni vē­ci­na spār­nus, cen­šo­ties li­dot.

21. Past­a ba­lo­dis veic sa­vu mi­si­ju.

22. Jāt­nie­ce bez seg­liem cir­kā rā­da sa­vu bīs­ta­mo māk­slu.

23. Uz iek­šē­jiem ga­rī­giem sa­snie­gu­miem pil­nī­bā kon­cen­trē­jies cil­vēks, kurš sēž, pil­nī­bā no­lieg­dams ķer­me­nis­ko ār­ie­ni, ne­tīrs un ne­sa­ko­pies.

24. Liels ka­mie­lis šķēr­so pla­šu un bīs­ta­mu tuks­ne­si.

25. Va­ra­vīk­sne pēc stip­ras vēt­ras.

26. Rī­ta blāz­ma aus­tru­mu de­be­sīs.

27. Daudz sī­ku put­ni­ņu lie­la ko­ka za­rā.

28. Nā­ra pa­rā­dās no oke­āna viļ­ņiem, ga­ta­va pār­dzimt cil­vē­ka vei­do­lā.

29. Ne­at­plēs­ta vēs­tu­le.

Jau­na­vā

0. Por­trets, ku­rā cil­vē­ka rak­stu­rī­gie se­jas vaib­sti at­tē­lo­ti māk­sli­nie­cis­ki pār­spī­lē­ti.

1. Liels, balts krusts do­mi­nē pār aina­vu.

2. Di­vi sar­geņ­ģe­ļi.

3. Mel­nie un bal­tie bēr­ni prie­cī­gi spē­lē­jas ko­pā.

4. Cil­vēks, kurš at­klāj da­bas ga­ru un pa­ras­ti ne­re­dza­mu ga­rī­gu spē­ku klāt­būt­ni.

5. Jautrs ka­ru­se­lis.

6. Ha­rēms.

7. Piec­ga­dīgs bērns pir­ma­jā de­ju no­dar­bī­bā.

8. Glez­no­tājs eks­pre­si­onists dar­bā.

9. Di­vas gal­vas ie­lū­ko­jas viņ­pus ēnām.

10. Sa­vā ma­zu­lī mā­te redz īs­te­no­ju­šos sa­vu dzi­ļo vēl­mi ra­dīt dē­lu.

11. Pēc lau­lī­bu ce­re­mo­ni­jas lī­ga­vai­nis no­ņem plī­vu­ru no lī­ga­vas se­jas.

12. Ie­tek­mīgs valsts dar­bi­nieks pār­var po­li­tis­ku his­tē­ri­ju.

13. Aristo­krā­tu dzim­tas koks.

14. Skaists mež­ģī­ņu kak­la la­ka­tiņš, man­to­jums no augst­dzi­mu­šiem sen­čiem.

15. Zoo­dār­zā bēr­ni aci pret aci ar oran­gu­ta­nu.

16. Vul­kā­na iz­vir­dums.

17. Zī­lē­ša­nas dē­lis*. (*An­gļu val. – Oui­ja bo­ard – spi­ri­tis­ma prak­sē lie­tots dē­lis ar al­fa­bē­tu un skait­ļiem, pa­re­dzēts at­bil­žu sa­ņem­ša­nai «no ga­riem».)

18. Pel­dē­ša­nas sa­cen­sī­bas.

19. Au­to­ma­šī­nu ka­ra­vā­na do­das uz Rie­tum­kras­tu.

20. Mei­te­ņu bas­ket­bo­la ko­man­da.

21. Dārg­ak­me­ņiem grez­nots ka­ra­lis­kais ģer­bo­nis.

22. Lau­vu dre­sē­tājs iz­rā­da sa­vu pras­mi un dros­mi.

23. Mē­ri­ja un vi­ņas ma­zais jē­riņš.

24. Ka­rogs pus­mas­tā sa­bied­ris­kas ēkas priekš­ā.

25. Zēns ar kvē­pi­nā­mo trau­ku pa­kal­po pries­te­rim pie al­tā­ra.

26. Aristo­krā­tis­ku dā­mu gru­pa gal­ma ce­re­mo­ni­jas lai­kā.

27. Plik­pau­rains vīrs, kurš sa­grābj va­ru.

28. Okul­to zi­nī­bu mek­lē­tājs la­sa se­nu ma­nu­skrip­tu, kurš ap­gais­mo vi­ņa prā­tu.

29. Pil­nī­ga kon­cen­trē­ša­nās uz stei­dza­ma uz­de­vu­ma iz­pil­di, cil­vēks kurls pret kār­di­nā­ju­miem.

Sva­ros

0. Daudz­vei­dī­gā bi­olo­ģis­ko for­mu per­fek­tu pa­rau­gu ko­lek­ci­jā tau­riņš at­klāj sa­vu spār­nu skais­tu­mu; tā ķer­me­nis caur­durts ar asu ada­tu.

1. Pa­gāt­nes pie­re­dzes aug­ļu pār­dzim­ša­na sēk­lās – vien­mēr ra­do­šā ga­ra re­ali­zā­ci­ja.

2. Jaun­as die­nas rī­tā iz­rā­dās, ka viss ir mai­nī­jies.

3. Jaun­ie­ši pie no­met­nes uguns­ku­ra iz­jūt ga­rī­gu vie­no­tī­bu.

4. Cil­vēks at­klāj sa­viem mā­cek­ļiem iek­šē­ju zi­nā­ša­nu pa­ma­tus, uz ku­riem var tik uz­cel­ta «Jaun­ā pa­sau­le».

5. Cil­vēks se­ko, kā vi­ņa iek­šē­jā re­dzē­ju­mā ide­āli pie­ņem kon­krē­tas for­mas.

6. Sie­vie­te ba­ro cā­ļus un aiz­sar­gā tos no va­na­giem.

7. Kvē­lo­jošs ka­mīns pa­mes­tā mā­jā.

8. Trīs vec­meis­ta­ru glez­nas pie sie­nas īpa­šā is­ta­bā māk­slas ga­le­ri­jā.

9. Veik­smī­gi pār­va­rē­ju­si šau­ras krā­ces, ka­no­e sa­sniedz mie­rī­gus ūde­ņus.

10. Pro­fe­sors cen­šas sa­ska­tīt sa­vus stu­den­tus, rau­go­ties pār­i briļ­ļu stik­liem.

11. Ogļ­ra­či iz­nāk ze­mes virs­pu­sē no dzi­ļas šah­tas.

12. Bēr­ni pūš ziep­ju bur­bu­ļus.

13. Pus­dien­lai­ka svel­mē cil­vēks ie­vē­ro sies­tu.

14. Riņ­ķvei­da tra­jek­to­ri­jas.

15. Ku­ģu pie­stāt­nei pēc vēt­ras ne­pie­cie­ša­ma re­kon­struk­ci­ja.

16. At­va­ļi­nāts jū­ras kap­tei­nis vē­ro os­tā ie­nā­ko­šos un iz­ejo­šos ku­ģus.

17. Di­vi vī­ri ares­tā.

18. Zag­ļu ban­da, kas slēp­jas un bē­gu­ļo.

19. Ra­bīns, kurš veic sa­vus re­li­ģis­kos pie­nā­ku­mus.

20. Svēt­die­nī­gi ļau­žu pū­ļi plud­ma­lē.

21. Bērns, kurš dzir­da put­nus pie strūkl­akas.

22. Gai­ļa dzies­ma sveic rīt­aus­mu.

23. Tau­re­nis ar tre­šo spār­nu krei­sa­jā pus­ē.

24. Skats uz ru­de­nī­gu la­pu ko­ka za­rā sniedz svēt­ceļ­nie­kam pēk­šņu dzī­vī­bas un nā­ves no­slē­pu­ma at­skār­smi.

25. Ēr­glis un lie­la, bal­ta dū­ja pār­vēr­šas viens par ot­ru.

26. Lid­ma­šī­na slīd augs­tu tī­rās de­be­sīs.

27. Cil­vēks pa­ma­na ga­rī­gus spē­kus, kas ir vi­ņam vi­sap­kārt un pa­līdz.

28. Cil­vē­ces past­āvī­gās pū­les sa­sniegt zi­nā­ša­nas, ku­ras no­dot no pa­au­dzes pa­au­dzē.

29. Trīs gud­rī­bas iz­ciļ­ņi fi­lo­zo­fa pie­rē.

 

Skor­pi­onā

0. Pār­pil­dīts tū­ris­tu au­to­buss pil­sē­tas ie­lās.

1. Smal­ka smar­žu pu­de­lī­te guļ sa­sis­ta, iz­pla­tot aro­mā­tu.

2. Mā­jas cē­lā­ju gru­pa ma­zā cie­ma­ti­ņā ko­ope­rē­jas ar kai­mi­ņiem.

3. Jaun­ie­tis nes de­go­šu sve­ci ie­svē­tī­bu ri­tu­ālā.

4. Ma­sīvs klin­šu krasts iz­tur jū­ras viļ­ņu trie­cie­nus.

5. Zel­ta dru­dzis at­rauj cil­vē­kus no vi­ņu dzim­ta­jām zem­ēm.

6. Dziļ­jū­ras ni­rē­ji.

7. Rāms ezers mē­ness­gais­mā.

8. Zob­ārsts dar­bā.

9. Drau­dzī­gas va­ka­ri­ņas at­kal ap­vie­no se­nus bied­rus.

10. Slīk­stošs cil­vēks tiek iz­glābts.

11. Ofi­ci­āla vēst­nie­cī­bas bal­le.

12. Iz­gud­ro­tājs veic la­bo­ra­to­ri­jas eks­pe­ri­men­tu.

13. Tele­fo­nists uz­stā­da jaun­u sa­ka­ru lī­ni­ju.

14. Bēr­ni ro­ta­ļā­jas ap piec­ām smil­šu kau­dzī­tēm.

15. Mei­te­nes se­ja at­plaukst smai­dā.

16. Sie­vie­te, se­vis pa­šas ga­ra ap­aug­ļo­ta, gai­da bēr­nu.

17. Ta­ka cau­ri me­žam at­mirdz daudz­krā­sai­nā krāš­ņu­mā.

18. Pa­pa­gai­lis at­kār­to ne­jau­ši no­klau­sī­tu sa­ru­nu.

19. Sie­vie­te at­velk di­vus tum­šus aiz­ka­rus, kas aiz­sedz ie­eju svēt­nī­cā.

20. Pa­klau­sot sirds­ap­zi­ņai, ka­ra­vīrs pre­to­jas pa­vē­lei.

21. Med­nie­ki me­dī me­ža pī­les.

22. Tru­sis pār­vēr­šas par da­bas ga­ru.

23. No­klau­sī­ju­šies Kal­na spre­di­ķi, ļau­žu pul­ki do­das mā­jās.

24. Rent­ge­na uz­ņē­mums.

25. In­di­āņi pēc pār­cel­ša­nās uz jaun­u te­ri­to­ri­ju ceļ no­met­ni.

26. Mi­li­tārs or­ķes­tris mar­šē pa pil­sē­tas ie­lām.

27. Fe­ju ka­ra­lis tu­vo­jas sa­viem val­dī­ju­miem.

28. In­di­ānie­te lūdz cilts va­do­ni sa­gla­bāt vi­ņas bēr­nu dzī­vī­bu.

29. Bēr­ni He­lo­vī­na kos­tī­mos no­do­das da­žā­dām iz­da­rī­bām.

 

Strēl­nie­kā

0. At­va­ļi­nā­ti ar­mi­jas ve­te­rā­ni sa­sto­pas da­lī­ties at­mi­ņās.

1. Viļ­ņu bal­tās ga­lot­nes rā­da vē­ja va­ru pār jū­ru.

2. Di­vi cil­vē­ki spē­lē ša­hu.

3. Mazs bērns mā­cās stai­gāt, sa­vu ve­cā­ku ie­dro­ši­nāts.

4. Ve­ca pū­ce vien­tu­ļi sēž lie­la ko­ka za­rā.

5. Kri­ke­ta spē­le.

6. Ku­pi­dons klau­vē pie cil­vē­ka sirds dur­vīm.

7. Ze­mes dzī­lēs vei­do­jas jaun­i ele­men­ti.

8. Mā­te ved sa­vu bēr­nu pa­kā­pie­nu pa pa­kā­pie­nam pa stā­vām kāp­nēm.

9. Zelt­ma­tai­nās veik­smes die­vie­tes te­āt­ra iz­rā­de.

10. Se­na tem­pļa krei­sa­jā spār­nā deg lam­pa, kas ie­vie­to­ta cil­vē­ka ķer­me­nim līdz­īgā tu­rē­tā­jā.

11. Ka­rogs pār­vēr­šas par ēr­gli, bet ēr­glis – par gai­li, kurš sveic rīt­aus­mu.

12. At­rait­nes pa­gāt­ne nāk gais­mā.

13. Lie­lā pi­ra­mī­da un sfin­ksa.

14. Murk­šķis mek­lē sa­vu ēnu Murk­šķa die­nā.

15. Kai­jas riņ­ķo ap ku­ģi, gai­dot ba­rī­bu.

16. Liel­die­nu rī­ta diev­kal­po­jums pul­cē lie­lu ļau­žu pul­ku.

17. Bēr­ni spē­lē­jas plud­ma­lē, to gal­vas aiz­sar­gā­tas ar ce­pu­rēm.

18. Pe­li­kā­ni bai­lēs no cil­vē­kiem mek­lē dro­šas vie­tas sa­vu pēc­nā­cē­ju audzi­nā­ša­nai.

19. Sen­lai­cī­gā Zie­me­ļu cie­ma­tā cil­vē­ki cērt le­du no aiz­sa­lu­ša dī­ķa, lai uz­gla­bā­tu to va­sa­rai.

20. Bērns un suns uz­vil­ku­ši sve­šas bril­les.

21. Ķī­nie­šu ve­ļas maz­gā­ta­va.

22. Emig­ran­tu gru­pa iz­pil­da for­ma­li­tā­tes, ie­ce­ļo­jot jaun­ā val­stī.

23. Zi­lais me­ža strazds* no­sē­dies uz mā­jas sē­tas. (*Ori­ģi­nā­lā blu­ebird – Zie­meļ­ame­ri­kā sa­sto­pams straz­du dzim­tas dzie­dā­tāj­putns ar zi­liem spār­niem un gal­vu.)

24. Apa­ļīgs pui­ka uz ro­ta­ļu zir­dzi­ņa.

25. Ka­rog­ne­sējs kau­jā.

26. Tēl­nieks dar­bā.

27. Sens tilts pār­i skais­tai upei jo­pro­jām tiek lie­tots.

28. Resns zēns pļauj mau­ri­ņu pie sa­vas mā­jas smal­kā priekš­pil­sē­tas ra­jo­nā.

29. Pā­vests svē­tī ti­cī­gos.

 

Me­žā­zī

0. In­di­āņu va­do­nis cilts sa­nāk­smē pre­ten­dē uz va­ru.

1. Trīs ro­žu vit­rā­žas lo­gi go­tis­kā ka­ted­rā­lē, viens no tiem bo­jāts ka­ra lai­kā.

2. Cil­vē­ka dvē­se­le vēl­mē pēc jaun­as pie­re­dzes mek­lē ie­spē­ju ie­mie­so­ties.

3. Cil­vē­ku gru­pa sa­ga­ta­vo lie­lu ka­no­e lai­vu ce­ļo­ju­mam.

4. In­di­āņi uz ka­ra ta­kas. Vie­ni airē sma­gi pie­krau­tu ka­no­e lai­vu, ci­ti ta­jā iz­pil­da ka­ra de­ju.

5. Des­mit blu­ķi guļ zem za­ru vel­vēm uz ce­ļa, kas ved dzi­ļāk tum­šā me­žā.

6. Aiz­plī­vu­rots pra­vie­tis ru­nā, die­viš­ķa spē­ka pār­ņemts.

7. Sau­les gais­mas pie­lie­tā mā­jā prie­cī­gi dzied pie­ra­di­nā­ti put­ni.

8. Eņ­ģe­lis nes ar­fu.

9. Al­ba­tross ēd no ro­kas jūr­nie­kam.

10. Liels fa­zā­nu bars pri­vā­tā īpa­šu­mā.

11. Ilus­trē­ta da­bas­zi­nāt­ņu lek­ci­ja at­klāj maz zi­nā­mus dzī­vī­bas as­pek­tus.

12. Uguns pie­lū­dzējs me­di­tē par esa­mī­bas ga­lē­jiem as­pek­tiem.

13. Sens ba­rel­jefs, iz­cirsts gra­nī­tā, lie­ci­na par sen aiz­mir­stu kul­tū­ru.

14. Slim­nī­cā bēr­nu pa­lā­ta pil­na ar ro­taļ­lie­tām.

15. Sko­las spor­ta lau­kums pilns ar zē­niem un mei­te­nēm vin­gro­ša­nas tēr­pos.

16. Ap­spies­ta sie­vie­te rod psiho­lo­ģis­ku at­brī­vo­ša­nos nū­dis­mā.

17. Ap­vie­no­tās Ka­ra­lis­tes ka­rogs virs bri­tu ka­ra­ku­ģa.

18. Piec­ga­dīgs bērns nes so­mu ar pār­ti­kas pre­cēm.

19. Ap­slēpts ko­ris dzied re­li­ģis­kas ce­re­mo­ni­jas lai­kā.

20. Sta­fe­tes skrē­jiens.

21. Pie­ņe­mot sa­kā­vi ar cie­ņu, ģe­ne­rā­lis at­klāj sa­va rak­stu­ra cē­lu­mu.

22. Ka­ra­vīrs sa­ņem di­vus ap­bal­vo­ju­mus par dros­mi kau­jā.

23. Sie­vie­te ie­stā­jas klos­te­rī.

24. Tir­go­ta­va ar skais­tiem Aus­tru­mu pa­klā­jiem.

25. Da­bas gars de­jo va­ra­vīk­šņai­na­jā mig­lā, ko vei­do ūdens­kri­tu­ma šļa­ka­tas.

26. Svēt­ceļ­nie­ki do­das augš­up pa stā­vām kāp­nēm, kas ved uz svē­tām ka­pe­nēm kal­nā.

27. Lie­la put­nu audzē­ta­va.

28. Sie­vie­te zī­lē tē­jas bie­zu­mos.

29. Sle­pe­na at­bil­dī­gu pa­sau­les lī­de­ru ap­sprie­de.

 

Ūdens­vī­rā

0. Se­na ne­de­dzi­nā­tu ķie­ģe­ļu mi­si­jas ēka Ka­li­for­ni­jā.

1. Ne­gai­dīts pēr­ko­na ne­gaiss.

2. De­zer­tie­ris no jū­ras ka­ra flo­tes.

3. In­die­šu jogs de­mon­strē sa­vas dzied­nie­ka spē­jas.

4. Sen­ču pa­do­me at­bal­sta jaun­ā lī­de­ra cen­tie­nus.

5. Fi­gū­ra mas­kā iz­pil­da ri­tu­ālas dar­bī­bas mis­tē­ri­jā.

6. Bērns, kurš pie­dzi­mis no olas.

7. Skais­ti sa­ģēr­btas vas­ka fi­gū­ras iz­stā­dē.

8. Ka­rogs pār­vēr­šas par ēr­gli.

9. Cil­vēks, kurš kā­du lai­ku kļu­vis par po­pu­lā­ra ide­āla ie­mie­so­ju­mu, spiests at­klāt, ka viņš ne­at­bilst šim ide­ālam.

10. Klu­sā stun­dā cil­vēks gūst ie­dves­mu, kas mai­na vi­ņa dzī­vi.

11. Pla­šas kāp­nes, uz ku­rām iz­vie­to­ju­šies da­žā­du ti­pu cil­vē­ki – no le­jas uz augš­u.

12. Ba­ro­metrs.

13. Vil­ciens ie­brauc tu­ne­lī.

14. Di­vi ie­mī­lē­ju­šies put­ni sēž uz žo­ga un prie­cī­gi dzied.

15. Liels biz­nes­me­nis pie sa­va gal­da.

16. Sar­gsuns pa­liek sar­dzē, aiz­sar­gā­jot sa­vu saim­nie­ku un vi­ņa lie­tas.

17. Cil­vē­ka sle­pe­nie mo­tī­vi tiek pub­lis­ki at­mas­ko­ti.

18. Me­ža uguns­grēks tiek ap­dzēsts, lie­to­jot ūde­ni, ķī­mis­kās vie­las un cil­vē­ku mus­ku­ļu spē­ku.

19. Lie­la, bal­ta dū­ja nes vēs­ti.

20. Vī­lu­sies un ilū­zi­jas zau­dē­ju­si sie­vie­te vī­riš­ķī­gi sa­stop šķie­ta­mi tuk­šo dzī­vi.

21. Pa­klājs no­vie­tots uz bērn­is­ta­bas grī­das, lai bēr­niem bū­tu ēr­ti un sil­ti spē­lē­ties.

22. Liels lā­cis sēž un kus­ti­na vi­sas sa­vas ķe­pas.

23. Cil­vēks, pār­va­rē­jis sa­vas kais­lī­bas, mā­ca dzi­ļu gud­rī­bu, bal­stī­da­mies sa­vā pie­re­dzē.

24. Tau­riņš, kam la­bais spārns iz­vei­dots pil­nī­gāk ne­kā krei­sais.

25. Au­to­me­hā­ni­ķis pār­bau­da ma­šī­nas aku­mu­la­to­ru ar hid­ro­met­ru.

26. Se­na mā­la vā­ze pil­na ar svai­gām vi­jo­lī­tēm.

27. Koks no­cirsts un sa­zā­ģēts mal­kai zie­mā.

28. Tau­riņš pa­rā­dās no kū­ni­ņas.

29. Ļo­ti se­nā kul­tū­rā sak­ņo­ju­sies ga­rī­ga brā­lī­ba, ku­rā in­di­vī­du prā­ti tiek vie­no­ti vie­no­tā ap­zi­ņas gais­mā, at­klā­jas cil­vē­kam, kurš sek­mī­gi pa­bei­dzis ga­rī­gu trans­for­mā­ci­ju.

Zi­vīs

0. Ļau­žu pil­nā tir­gus lau­ku­mā zem­nie­ki un tir­go­tā­ji pie­dā­vā daudz da­žā­du pro­duk­tu.

1. Vā­ve­re bēg no med­nie­kiem.

2. Pār­ak­me­ņo­ju­šies ko­ku stum­bri guļ sa­iru­ši tuk­sne­ša smil­tīs.

3. In­ten­sī­va au­to­ma­šī­nu sa­tik­sme pa ze­mes­šau­ru­mu, kurš sa­vie­no di­vus pie­jū­ras kū­ror­tus.

4. Drau­dzes tir­dziņš.

5. Ar­mi­jas virs­nie­ku pa­rā­de pil­nās uni­for­mās.

6. Liels krusts, ku­ru ap­gais­mo gais­mas strē­le, uz vi­sap­kārt jū­ras ie­skau­tas klints.

7. Mei­te­ne pūš tau­ri.

8. Žo­kejs sku­bi­na zir­gu, gri­bē­dams pa­nākt sa­vus kon­ku­ren­tus.

9. Li­do­tājs se­ko sa­vam kur­sam, li­do­dams cau­ri mā­ko­ņiem, kas aiz­sedz zem­i.

10. Cil­vēks do­das pa šau­rā­ko ce­ļu, mek­lē­jot ap­skaid­rī­bu.

11. Okul­tas brā­lī­bas svēt­nī­cā tiek pār­bau­dī­ti no jaun­a uz­ņe­ma­mo bied­ru rak­stu­ri.

12. Sens zo­bens, lie­tots dau­dzās kau­jās, iz­stā­dīts mu­ze­jā.

13. Sie­vie­te ie­ti­nu­sies kup­lā laps­ādas ka­žo­kā.

14. Virs­nieks dod rī­ko­ju­mus sa­viem pa­do­ta­jiem mā­cī­bu uz­bru­ku­mā, kur tiek iz­man­to­ti īs­ti šā­vi­ņi.

15. Sa­vas stu­di­jas klu­su­mā ra­došs in­di­vīds pie­dzī­vo ie­dves­mas uz­plū­du.

16. Liel­die­nu pro­ce­si­ja.

17. Mil­zī­gā tel­tī cie­ma ie­dzī­vo­tā­ji ska­tās aiz­rau­jo­šu iz­rā­di.

18. Meis­tars dod pa­do­mus sa­vam mā­cek­lim.

19. Galds, sa­klāts va­ka­ri­ņām.

20. Vē­rī­ga un laip­na ķī­nie­šu kal­po­tā­ja uz­rau­dzī­bā mei­te­ne auk­lē ma­zu, bal­tu jē­ri­ņu.

21. Pra­vie­tis, ne­sdams de­rī­bas plāk­snes, nāk le­jup no Sī­na­ja kal­na no­gā­zes.

22. «Ma­te­ri­ali­zē­jo­šais»* (*par «ma­te­ri­ali­zē­jo­ša­jiem» me­di­jiem spi­ri­tis­ti dē­vē­ja tos me­di­jus, kas spē­ja ma­te­ri­ali­zēt t.s. ek­top­laz­mu – pro­ti, se­an­sa lai­kā nez no ku­rie­nes pa­rā­dī­jās bal­ti, dū­miem vai mig­lai līdz­īgi sa­bie­zē­ju­mi) me­dijs sniedz se­an­su.

23. Uz ma­zas sa­li­ņas pla­ša oke­āna vi­dū ļau­dis dzī­vo cie­šā sa­dar­bī­bā.

24. Re­li­ģis­ka or­ga­ni­zā­ci­ja veik­smī­gi tiek ga­lā ar iz­vir­tu­šām prak­sēm un ide­ālu ma­te­ri­ali­zā­ci­ju.

25. Rau­go­ties uz šau­ro jaun­mē­ness sir­pī­ti sau­lrie­ta de­be­sīs, da­žā­di cil­vē­ki vien­lai­kus sa­prot, ka pie­nā­cis laiks vir­zīt uz priekš­u kat­ram sa­vus pro­jek­tus.

26. Ru­dens saul­grie­žu piln­mē­ness skaid­rās ru­dens de­be­sis.

27. Aug­ļu dārzs piln­mē­ness nak­tī at­klāj ga­ta­vu aug­ļu daudz­vei­dī­bu.

28. Gais­ma, plūs­tot cau­ri priz­mai, sa­lūst daudz­krā­sai­nā spek­trā.

29. Zēns, kurš ide­ali­zē­jis ma­jes­tā­tis­ku klin­šu vei­do­ju­mu, kurš iz­ska­tās pēc cil­vē­ka se­jas, iz­au­dzis liels, kļūst līdz­īgs tam.

**

Izmantošanas gadījumā atsauce uz žurnālu “Praktiskā Astroloģija” obligāta.