Dīvainis Hīrons. Pa pusei komēta, pa pusei pundurplanēta

Rūta Mežavilka, speciāli «Praktiskajai Astroloģijai»

Katram, kurš vairāk vai mazāk nopietni studē astroloģiju, pienāk mirklis, kad viņš pirmo reizi sastopas ar Hīrona atslēgai līdzīgo astroloģisko simbolu. Kas tas tāds? Planēta tā it kā nav, taču kāpēc tas astroloģiskajās kartēs tiek atzīmēts kā teju tikpat svarīgs? Kas ir Hīrons, un kāpēc vērts skatīties arī šā debesu ķermeņa aspektus?

Kentaurs debesīs

Mitoloģijā Hīrons bija viens no kentauriem – mītiskām būtnēm, kas bija pa pusei zirgi, pa pusei cilvēki. Starp pārējiem kentauriem, kas bija mežonīgi un neattīstīti, Hīrons izcēlās ar to, ka bija civilizēts un izglītots. Dieva Krona un nimfas Filiras dēls Hīrons bija pazīstams kā ārsts, astrologs un skolotājs. Starp viņa skolniekiem bija izcili mītiskie varoņi – Asklēpijs, Tēsejs, Ahillejs, Jāsons, dažos mītos arī Hērakls un pat Dionīss. Taču reiz Hīrons iejaucies kādā konfliktā starp saviem mežonīgajiem ciltsbrāļiem kentauriem un dieviem, kur viņu ievaino nejauša, saindēta bulta. Tā kā, būdams Krona dēls, Hīrons ir nemirstīgs, nomirt no šā ievainojuma viņš nevar, taču nespēj arī izdziedināties un ir lemts nebeidzamām ciešanām. Taču galu galā viņš gūst mieru, ar Hērakla starpniecību noslēgdams darījumu ar dievu valdnieku Zevu – viņš atdod savu nemirstību apmaiņā pret cita varoņa – Prometeja – atbrīvošanu no ciešanām (dievi Prometeju bija sodījuši, piekaļot pie klints par to, ka viņš bija nozadzis tiem uguni un uzdāvinājis cilvēkiem). Pēc nāves Hīronu dievi pacēla debesīs, kur tas redzams kā Strēlnieka zvaigznājs.

«Ievainotais dziednieks»

Jau drīz pēc Hīrona atklāšanas 1977. gadā sarosījās arī astrologi, sākot skatīties un skaidrot, ko šis jaunatklājums varētu nozīmēt. Laika gaitā izkristalizējās skatījums uz Hīronu kā «ievainoto dziednieku», proti, natālajā kartē tas reprezentē cilvēka ievainojamību, viņa dziļākos ievainojumus visplašākajā šā vārda nozīmē, kā arī cilvēka centienus tikt ar šo traumu galā. Tas, kur Hīrons atrodas natālajā kartē, norāda, kurās dzīves jomās un kā cilvēks var tikt ievainots savā visdziļākajā būtībā, kur cilvēkam pietrūkst pašcieņas, bet arī – kur viņš var smelties spēku dziedināt citus. Hīrons simbolizē nedrošību, vainas apziņu, visas tās dzīves jomas, kurās cilvēks cieš nepelnītus zaudējumus un sāpes, kamēr atgūst pārliecību par saviem spēkiem. Hīrona «skartajā» dzīves jomā cilvēks tiecas atkal un atkal pierādīt sevi, un tik un tā viņam vienmēr būs sajūta, ka kaut kā pietrūkst, ir par maz.

Piemēram, ja natālajam Hīronam ir konflikta aspekti ar Sauli, tad bieži vien tas ir bērns, kurš cieš no pārliecīga kautrīguma, baidās parādīt savu radošumu, baidās «būt redzams». Arī vēlāk šos cilvēkus smagi ievaino kritika, viņi bieži vien jūtas nenovērtēti, tiem mēdz būt zems pašnovērtējums. Bieži vien, īpaši tad, ja Hīrons ir labos aspektos ar citām planētām, šādi cilvēki ļoti labi spēj iedrošināt un mierināt citus, taču aizmirst paši par sevi. Viņiem dzīves laikā tas ir jāiemācās.

Savukārt, ja ir smagi Hīrona/Mēness aspekti, cilvēks nespēj izpaust savas emocionālās vajadzības. Tas ir cilvēks, kurš uz jautājumu «kā iet» vienmēr atbild «paldies, labi» un pat smaida, bet tajā pašā laikā, iespējams, cieš emocionālas elles mokas. Hīrona/Mēness konflikta aspekti bieži vien saistīti arī ar dažādu veidu vainas izjūtām.

Savukārt ja natālajā kartē ir smagi Hīrona/Merkura aspekti, cilvēks reti kad ir apmierināts ar veidu, kā viņš komunicē ar apkārtējiem. Cilvēks bieži vien jūtas vainīgs, ka ir kaut ko pateicis «ne tā», un bieži vien atsakās no komunikācijas vispār, jo baidās kļūdīties.

Hīrona/Veneras konflikta aspekti rada personību, kas baidās tikt atraidīta mīlas lietās. Šāds cilvēks tendēts dot un dot partnerim – uzmanību, naudu, u.c. – nesaņemot sev neko pretī. Cilvēks domā, ka mīlestību var «nopelnīt», pašaizliedzīgi dodot un uzupurējoties, taču tā nenotiek. Šiem cilvēkiem vispirms ir jāiemācās saprast, ka viņi ir pietiekami labi jau tāpat, bez īpašas pierādīšanas, un mīlestību no otra iespējams saņemt tikai tad, ja vispirms mīli un pieņem pats sevi.

Cilvēks ar smagiem Hīrona/Marsa aspektiem jūtas vainīgs par savām fiziskajām izpausmēm, bieži vien – nespēju kontrolēt dusmas un agresiju. Izpausmes šādam konflikta aspektam var būt visdažādākās – tas var būt arī ārējs fizisks neveiklums vai pat kroplums. Galvenais izaicinājums šāda aspekta īpašniekiem ir spēt pieņemt savas vēlmes un kaislības, saprast tās, iemācīties «pareizi dusmoties».

Hīrons tranzītos

Tā kā Hīrona orbīta ir izstiepta, dažās zodiaka zīmēs tas pavada vairāk laika nekā citās. Piemēram, 2016. gadā tas atrodas 17–25 Zivju grādos. 2017. gadā tas turpinās atrasties Zivju zīmes 21–28 grādos, bet 2018. gada aprīlī ieies Auna zīmē, lai gada beigās retrogrādās kustības periodā atkāptos atkal atpakaļ Zivīs. Līdzīgi kā lielo un lēno planētu Saturna, Urāna, Neptūna un Plūtona tranzīti, arī Hīrona tranzīti paver plašas dzīves situācijas, kas ilgst vairākus gadus.

Tā kā Hīrons nav «pilnvērtīga planēta», tā tranzīti netiek uzskatīti par tikpat «nopietniem» kā Saturna vai Urāna tranzīti, tomēr ir vērts aplūkot arī tos, jo īpaši saistībā ar cilvēka pašapziņas, emocionālo traumu un fiziskā un garīgā veseluma problēmām. Hīrons, tranzītējot pār natālās kartes būtiskajiem punktiem – tādiem, kā Saule, Mēness, ascendents, MC/DC vai descendents, bieži vien «atver» tās sāpīgās lietas, kuras mēs kaut kad esam izvēlējušies nogrūst tālāk no atklātības, neredzēt. Taču izrādās, ka «nogrūšana pagultē» nestrādā – Hīrona tranzīti piespēlē situācijas, kurās ir jādarbojas, kaut kas jādara ar šiem senajiem ievainojumiem, jāmeklē ceļš uz dziedināšanu. Piemēram, kāda sieviete, kurai bija neauglības problēma, tieši Hīrona tranzīta pār IC laikā spēja pieņemt domu, ka bērnu varētu arī adoptēt un ka tas ir jādara. Līdz tam viņai līdz šim lēmumam nonākt bija traucējušas iracionālas bailes būt par sliktu māti, kā arī tuvu radinieku ģimenes traģiskā pieredze ar adoptētu bērnu.

Tas, kā tieši «izejam» šos tranzītus, ļoti atkarīgs no tā, cik daudz esam gatavi strādāt ar savām «traumām». Sākotnēji varam justies nedroši un nespējīgi rīkoties. Var šķist – lai ko mēs darītu, mēs nekad – nekad – nebūsim pietiekami labi. Taču Hīrona «triks» ir – pārstāj censties un saproti, ka esi gana labs tāds, kāds esi. Tas nekas, ka esi neglīts, slims un nabags, vienkārši pārstāj censties būt glītāks, veselāks un bagātāks – jo tu JAU esi pietiekami labs.

Hīrona tranzīti var piespēlēt arī «skolotājus» – gan burtiskā nozīmē, gan metaforiski. Bieži vien – īpaši ja Hīrona tranzīts skar Sauli – dzīvē var parādīties kāds padomdevējs, «guru». Taču ir jāizvairās citu padomiem sekot akli, jo Hīrons pieprasa vispirms spēt pašam dziedināt sevi. Savukārt, ja tranzītais Hīrons veido «labos» aspektus (trigons, sekstils) pret natālo Sauli, iespējamas situācijas, kurās cilvēks kļūst par skolotāju un padomdevēju citiem.

*

UZZIŅAI! 

Hīrons astronomijā

2060 Hīrons, pazīstams arī kā 95P/Hīrons, ir debesu ķermenis, kas riņķo ap Sauli aptuveni starp Saturna un Urāna orbītām. Tā diametrs ir aptuveni 206 kilometri. Hīrons tika atklāts 1977. gadā Lai gan sākotnēji klasificēts kā asteroīds, vēlāk tas tomēr pieskaitīts pundurplanētām. Taču, tā kā pēc dažām pazīmēm tas līdzinās arī komētai (izstiepta orbīta, sastāvā daudz ūdens ledus), Hīronam par godu tika izveidota īpaša debess ķermeņu klase – t.s. kentauri, proti, tādi debess ķermeņi, kas apvieno vairāku citu debess ķermeņu iezīmes. Vēlāk atklātas vēl vairākas šai klasei pieskaitāmas pundurplanētas.

Hīronu atklāja 1977. gada 1. novembrī Palomaras observatorijas astronoms Čārlzs Kovals. Vispirms tam tika dots pagaidu nosaukums 1977 UB. Atklāšanas brīdī pundurplanēta atradās tuvu tās ahēlijam, resp., tā izstieptās orbītas no Saules tālākajam punktam. Pētot arhīvus, astronomi atklāja, ka tas ticis nofotografēts jau 1895. gadā, taču nav ticis ievērots. Perihēlijā – vistuvāk Saulei – tas bija nonācis 1945. gadā, taču arī toreiz paslīdējis garām Zemes zinātnieku acīm.

1979. gadā pundurplanēta tika nodēvēta par Hīronu, un bija iecerēts pārējos kentauru klases objektus, ja tādi tiktu atklāti, nosaukt pārējo mitoloģisko kentauru vārdos.

Hīrona orbīta ir īpatnēja. Tā ir ļoti ekscentriska – tās perihēlijs atrodas tuvāk Saulei nekā Saturna orbīta, bet ahēlijs – aptuveni tikpat tālu kā Urāna orbīta, kas savukārt arī ir ekscentriskāka nekā citu lielo planētu orbītas. Tātad brīžam Hīrons var atrasties Saulei tuvāk par Saturnu, bet brīžam – tālāk par Urānu. Hīrons apriņķo Sauli aptuveni 50 gados.

Pēdējā reize, kad Hīrons bijis vistuvāk Saulei mūsdienās, bija 1996. gadā. Līdzīgi kā komētas, kuras, tuvojoties Saulei, kļūst spilgtākas, arī Hīrons orbītas perihēlijā ir spožāks. Astronomi izmērījuši, ka Saules tuvumā Hīrons ir par 75 procentiem spožāks nekā orbītas tālākajā punktā. 1993. gadā tam pat tika novērota arī komētas astei līdzīga spīdoša «velce». Taču no «standarta» komētām, kāda ir, piemēram, Haleja komēta, Hīrons atšķiras, pirmkārt, ar izmēriem – komētas ir mazākas, un, otrkārt, atšķiras arī tā ķīmiskais sastāvs. Vēl neparasti ir tas, ka Hīronam, līdzīgi kā Saturnam un Urānam, ir gredzeni. Tie nav tik labi saskatāmi kā Saturna gredzeni. Hīrona gredzeniem – pavisam to ir divi – ir aptuveni 324 km rādiuss, un, domājams, arī šo gredzenu dēļ Hīrona spožums ir mainīgs.

____

! P.S.

@Mediju Nams. Izmantošana publiskajā telpā vai pārpublicēšana tikai ar izdevniecības “Mediju Nams” atļauju. Un ar atsauci uz žurnālu “Praktiskā Astroloģija”. Lai nesanāk kādas problēmas ar autortiesībām.:)